Ir ielas, pa kurām cilvēks vienkārši iet, lai kaut kur nokļūtu. Bet ir arī tādas ielas, kuras pašas mudina pastaigāties. Tieši tāda ir Lāčplēša iela. Pavasarī tā šķiet īpaši dzīvīga – senās, askētiskās fasādes izgaismo saule, uz ietvēm parādās pirmie āra galdiņi, gaisā virmo pilsētas rosība un kafijas smarža. Šī iela nepiesaista uzmanību uzreiz, tomēr, ielūkojoties rūpīgāk, atklājas dziļāki vēstures un arhitektūras slāņi, top jūtams laika ritums un skatienam paveras daudz vietu, kur ir vērts piestāt un pakavēties.
Esam izveidojuši maršrutu ar piecām pieturvietām – katrā no tām valda sava īpaša noskaņa, tās visas ir daudzveidīgas un dzīvības pilnas. Izejiet maršrutu savā ritmā, iegriežoties vietējo iecienītās vietās, un ceļā atklājiet vēl citas. Noslēdziet pastaigu ar skatu nākotnē pie Lāčplēša skvēra – kvartāla, kura aprises jau sāk iezīmēties pašā rajona sirdī.
Mākslas centrs Zuzeum – terase ar skatu uz mākslu un debesīm
Lāčplēša ielas tālākajā galā, kur pilsētas duna mazliet pieklust, atradīsiet Zuzeum – laikmetīgās mākslas centru, kas izveidots agrākajā korķa fabrikā. Šajā centrā atrodama plašākā Latvijas mākslas privātkolekcija, tiek rīkotas pagaidu ekspozīcijas, darbnīcas un ir plaša kultūras programma. Ārā atrodas plaša terase ar skatu uz vēsturisko fabrikas skursteni, debesīm un Rīgas jumtiem.
Iesakām šeit uzkavēties – paņemiet tēju vai kafiju, izvēlēties grāmatu no pārdomāti veidotās kolekcijas un dodieties augšup uz terasi. Rīta saules stari, svaigas jaunas grāmatas lappuses, bagātīgā dzēriena garša un klusināti pilsētas trokšņi – šādā vietā tā vien gribas pakavēties ilgāk. Uz Zuzeum jumta var skaidri sajust – Lāčplēša iela spēj būt reizē moderna, inteliģenta un sirsnīga.
“Raganas nams” – akmenī kaltā ziemeļu pasaka
Lāčplēša ielas 100. numurā valda maģiska noskaņa – šeit atrodas celtne, kuru vietējie dēvē par “Raganas namu”.
Šī 1910. gadā būvētā īres nama arhitekts ir Nikolajs Jakovļevs, un projekts ir kļuvis par spilgtu folkloras ietekmētā ziemeļu jūgendstila paraugu. Fasādes centrālais elements ir reljefs ar raganu uz slotaskāta – no šī reljefa nams ieguvis savu vārdu. Abās pusēs ir redzami stilizēti ugunsputni un kokošņikā redzama freska – krāšņi uzgleznota, skarba ziemeļu ainava, kas atgādina Ivana Biļibina ilustrācijas. Kompozīciju noslēdz viduslaiku cietokšņa attēls, kas simboliski sargā senās tradīcijas.
Šī ir vienīgā ēka Rīgā, kam ir tik izteiksmīgs, folkloras motīvos balstīts dizains. Šai vietā ir vērts apstāties un ieskatīties: vēsturisku ēku Lāčplēša ielā ir daudz, bet šai vienīgajai ir unikāla, mitoloģiska dvēsele.
Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola – koka arhitektūra un tradīciju siltums
Gadsimti rit, laikmeti mainās, bet šīs ēkas būtība aizvien paliek tā pati. Runa ir par Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu – unikālu koka arhitektūras pieminekli, ko uzcēla 1819. gadā kā zēnu skolu.
Šīs vietas patiesā vērtība slēpjas izglītības tradīciju turpinātībā. Kopš 20. gadsimta sākuma šeit mācījušies topošie mākslinieki un dizaineri, nododot tālāk ne vien amata prasmi, bet kultūru, kurā ir pašsaprotamas rūpes par estētisku vidi.
2014. gadā veiktā restaurācija arhitektes Zaigas Gailes vadībā ir kļuvusi par cieņpilnas atjaunošanas paraugu. Tika saglabātas vēsturiskās baļķu sienas, oriģinālā krāsns apkure un pat Dānijas prinča Henrika paraksts uz sijām no viesošanās 2001. gadā, kad ēkai draudēja nojaukšana. Tika rūpīgi integrēti jauni elementi, piemēram, bēniņu logi, tā uzsverot pagātnes un tagadnes dialogu. Projekts saņēma Latvijas arhitektūras Lielo balvu, un tā interjers, kurā neapstrādātas koka sijas iekļaujas modernās darbnīcu telpās, ir kļuvis par augstāko restaurācijas standartu Rīgā.
Jaunais Rīgas Teātris – pārmaiņu skatuve
Lāčplēša ielā 25 atrodas ēka, kur jau vairāk nekā simt gadu – kopš 1908. gada – kūsā teātra māksla. Šeit radies Jaunais latviešu teātris – nacionālā teātra šūpulis, kur pirmuzvedumus piedzīvojuši Raiņa, Aspazijas un Blaumaņa darbi. 1920. gadā šeit apmetās Dailes teātris, bet laikā no 1977. līdz 1992. gadam te bija Jaunatnes teātris. Kopš 1992. gada te atrodas mūsdienu Jaunais Rīgas Teātris (JRT).
Mūsdienās teātra slava ir izskanējusi tālu pāri Latvijas robežām. Pēdējos 32 gadus teātri vada Alvis Hermanis – režisors, kurš veidojis izrādes Eiropas teātros, no Vīnes līdz Parīzei. Uz JRT skatuves forma un saturs ir nešķirami, un skatītāji nekad nav pasīvi, bet vienmēr kļūst par daļu no izrādes.
Pat tad, ja neplānojat apmeklēt nevienu izrādi, ir vērts apstāties pie ieejas – novērtēt arhitektūru, izrāžu plakātus un sajust laika plūdumu. Savukārt, ja aiziesiet uz izrādi, atklāsiet Lāčplēša ielu daudz dziļākā līmenī.
Lāčplēša Skvērs – kur sauc nākotne
Pastaiga pa Lāčplēša ielu noslēdzas tur, kur pilsēta vēsta ne vien par bijušo, bet arī par to, kas vēl tikai gaidāms. Šeit sāk pieņemt apveidu Lāčplēša Skvērs – vērienīgs projekts ar skatu nākotnē, kas izveidos rosīgu, daudzveidīgu apkaimi dzīvei, darbam un atpūtai pavisam tuvu Rīgas centram.
Projekta iedvesmas avots ir šī kvartāla industriālā pagātne – arhitektoniskā koncepcija veidota pēc vēsturisko ķieģeļu ēku estētikas un 19. gadsimta beigu daudzpusīgās attīstības. Šai dinamiskajā telpā paredzēts uzcelt desmit jaunas ēkas – sešus dzīvojamos namus un četras biroju ēkas. Pirmajos stāvos atradīsies kafejnīcas, veikali un citas komerctelpas, kas būs atvērtas ne tikai kvartāla iedzīvotājiem, bet visiem pilsētniekiem.
Jau tagad ir pieejama autostāvvieta ar 100 vietām, un drīz šeit būs zaļojoši pagalmi, laukums pasākumiem un ērtas zonas kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Pašā kvartāla centrā tiks saglabāts senais industriālais skurstenis – tas ir vizuāli atpazīstams un simbolizē cieņpilnu turpinātību.
Lāčplēša Skvērs ir vairāk par vienkārši jaunu vietu kartē. Tā ir unikāla iespēja dzīvot vietā, kur viegli apvienot darbu un brīvo laiku. Integrētā pieeja rada veselīgu līdzsvaru starp personisko un profesionālo un atbilst Lāčplēša ielas garam, kas respektē pagātni un uzmanīgi attiecas pret nākotnes pilsētu.
Maršruts noslēdzas – stāsts turpinās
Lāčplēša iela ir iela, kur pagātne neizzūd fonā, bet kļūst par pamatu nākamībai. 19. gadsimta beigu ēkas šeit pastāv līdzās mūsdienīgām kultūrvietām; koka fasādes sadzīvo ar dizaina darbnīcām, bet gadsimtu sens teātris sadzīvo ar no jauna topošu kvartālu.
Viss kopā veido vienu dzīvo organismu, kur pagātne un tagadne runā vienā valodā.
Piecas pieturvietas ir tikai iemesls ieskatīties ciešāk, iet lēnākā solī un sajust, kā telpa apkārt atdzīvojas.
Sekojiet nākotnes centrālā elementa – Lāčplēša Skvēra – attīstībai un dalieties ar savu pastaigu pa Lāčplēša ielu sociālajos tīklos. Kas zina – varbūt palīdzēsiet vēl kādam uzsākt ceļojumu pa šo ielu un iepazīt tās raksturu.
